Publicetava

  • Skaistas un biedejosas ir pirmas uzplaukusas milestibas jutas. Jauniba, ilgas pec milestibas noslepuma, visi nobriest ka pumpuri pirms plisanas.

    Reginas Undikas varoni sis jutas ierauj dzila un salda atvara, parversdamas ari naida un neatrisinamu sarezgijumu kamola, kas jasketina lidz muza galam. Ar sirds gudribu, dveseles sapem un kludu izpratni janes upuris lidz attiecibu izlidzinasanai un atrisinajumam.
    Atminu saistitas, Anete plosas visgaisakas un tumsakas milestibas jutas, kuras caur tagadnes prizmu vina ierauga sevi no malas.

    No autores:

    Esmu prieciga un pateiciga par visu, ko sava dzive lidz sim pieredzejusi un piedzivojusi. Par katru dienu, vecakiem, radiem, draugiem un dzives cela sastaptiem cilvekiem.
    Vienmer esmu uzskatijusi, ka domas ir musu patiesa dzive. Acis, dveseles spogulis, kuras var redzet un saskatit, ka ari saskatito neredzet. Ausis, dzirdet un ieklausities, reizem klausoties nedzirdet. Galvenais spet un paspet dzive izdarit daudz laba, but miera ar savu sirdsapzinu un likteni. Visvertigaka un dargaka cilveka ir dvesele un sirds gudriba.
    Rokai japaspej pierakstit domas, jo tas ir atrakas par vardiem... Un kas no ta visa sanak? Labi, ja laba gramata. Uzrakstito gramatu katrs var vertet pec sava prata un, ja kadu aizskaris manas Anetes tiesums un atklatiba, vinas vieta ludzu piedosanu, jo uzskatu, ka labak nerakstit, neka liekulot.
    Ne es kadam piederu, ne man kads. Milu, velos tikt mileta un saprasta.
    Ar milestibu un cienu,
    autore

    Par izdevumu:

    Pirmpublicejums e-formata, 2013
    Datnes formats: EPUB
    Datnes izmers: 1.90 MB


  • Pedejas desmitgades laika aizvien vairak aktualizejies visiem zinams, kaiminos dzivojoss, rados un pazinu loka esoss, gandriz pazistams un vienmer klatesoss tels - Videjais latvietis. Ne par ko daudz vis vins neinteresejas, tomer zina visu, vai gandriz visu, par politiku, muziku, literaturu, teatri un makslu vispar, piedalas sabiedriskas domas veidosana par labklajibas un veselibas jautajumiem, ka ari izglitibu un ekonomiku. Vienmer esot notikumu epicentra, Videjais latvietis ikreiz pamanas palikt savrups un pat anonims. Ikviens veikala pardevejs var apzveret, ka Videjais latvietis pie vina ieperkas teju katru dienu, bet diez vai zina vina vardu, adresi, un diez vai ari atceras, kads vinam izskats.

    Vai Gutenmorgens ir Videjais latvietis? Izlasi, un saproti pats! Katra zina, vins noteikti ir Videjais Gutenmorgens.

    Autors par savu gramatu: "Dazadas dzives situacijas, prata stavokli un eksistencialas problemas aplukotas caur absurda un humora prizmu."


    Par autoru:

    Maris Berzins raksta prozu. Dazreiz blogo Kulturas Diena, literarai darbibai pieversies no 2002. gada.


    Par izdevumu:

    Atkartots izdevums, pirmais izdevums e-formata, 2012, 265 lpp.
    Datnes formats: EPUB
    Datnes izmers: 1.80 MB

  • "Maksla mit lidzas navei, turpat, kur smiekli - par to ari ir mans romans."
    Guntis Berelis, no kadas intervijas


    "Berela romans
    Ugunigi versi ar zelta ragiem
    , kura nosaukums pirma bridi raisa folkloristiskas asociacijas, papildina citos Berela darbos iemiloto makslinieciskas un (pseido)dokumentalas prozas sakausejuma metodi, kura vispirms ievilina lasitaju skietami biografiska vestijuma, literaturzinatniska diskusija, tikai palenam laujot atskarst, ka musu prieksa ir masketa fikcija (piemeram, agrina stasta
    Bekets ir dzivs
    ) vai publicistiski petniecisks darbs (
    Latviesu literaturas vesture
    ). Jaunaja romana beidzot izlauzas uz aru rakstnieka aizrautiba ar sausmu literaturas klasika Stivena Kinga dailradi, kas apvienojuma ar stastu krajumu
    Mitomanija
    un
    Minotaura medibas
    autora postmodernajam spelitem radijusi romanu, kura no diviem skata punktiem atklats jautajums, ko makslinieks (rakstnieks, gleznotajs) dara ar makslu un ko maksla agrak vai velak savukart izdara ar vinu pasu."
    Barbala Simsone.
    Makslas medibu anatomija. - Kulturas Forums




  • Pirms 25 gadiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas cilveki Amerikas Savienotajas Valstis apvienoja nacijas Amerikas Savienotajas Valstis. aicinajums pec taisniguma, apstrideja padomju milzu.
    Si mieriga dziedasanas revolucija ir satricinajusi pasauli, jo to apdraud precizi pielagota pasaules kartibas bipolara bilance.
    Toreiz gandriz neviens neticeja, ka Baltijas valstim bus lielaka patstaviba Padomju Savieniba, nemaz nerunajot par to, ka vini atgus savu neatkaribu.




    Baltijas valstu neatkaribas kustibu panakumi Padomju Savieniba tas dibinasanas laika un 1991. gada noveda pie ta sabrukuma.
    Kops Otra pasaules kara beigam pasaule ir pazistama, ta neatgriezeniski mainijusies uz visiem laikiem.
    Pec Padomju Savienibas sabruksanas, visas Austrumeiropas un Baltijas valstis, kuras tika glabatas aiz dzelzs priekskara, pasaules kars beidzot beidzas.




    Lai saprastu, kapec ir svarigi izlasit Sandras Kalnietes gramatu;
    tas stasta par strategiju un taktiku, sarezgitam izvelem un kompromisiem, kurus nevar ignoret.
    Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kustibas veiksmes stastu var izmantot ka piemeru daudziem miljoniem cilveku visa pasaule, kas joprojam velas brivibu.




    Kops rakstisanas gramatas 2000. gada Kalniete ir kluvusi par Latvijas vestnieku Apvienoto Naciju Organizacija, Francija un UNESCO, vina valsts arlietu ministru, pirmo Latvijas parstavi Eiropas Komisija, un 2009. gada - Eiropas Parlamenta deputatu.
    Vina ir vairaku citu gramatu autore.




    Par so izdevumu:




    Pirmais digitalais izdevums, 2013




    Formats: EPUB




    Izmers: 2,55 MB

  • Vai jauncelamaja Gaismas Pili nakotne bus lielveikals? Vai Krievija okupes Latviju? Vai cietums tiesam var darboties ka paraudzinasanas iestade? Sie ir tikai dazi no sodien biezi interneta komentaros cirkulejosiem jautajumiem, uz kuriem sava ironiskaja nepareizaja romana atbildes sniedz satirikis Olafs Zellis. Autors globalizacijas iespejamas sekas literari fikset centies pirms vairak ka desmit gadiem, tacu dazadu iemeslu del darbs palicis neizdots. Tagad, secinot, ka taja aprakstitas fantazijas aizvien vairak tiecas realizeties dzive, autors beidzot sadusojies darbu publicet, ka vins pats teic - kamer tas vel nav parverties par vesturisku hroniku.

    * * *

    Autora pavadvards

    Gramatina tapusi jau sen, laika, kad latviesi vel nebija vilusies Atmodas idealos, priecajas par ieklusanu NATO un Eiropas Savieniba, kad skita, ka pilnigi un galigi esam izravusies no Liela Laca ketnam, ari "padomju cilveki" tudal atzis gansu pasnoteiksanas tiesibas un nu tik saksies "ista dzive" ar neierobezotiem kreditiem un viesosanos teiksmaino arzemju radu villas, vispar - kaut pastalas, bet brivi!

    Dalai "letinu" eiforija tomer driz pargaja, es mazliet lepojos, ka piedereju pie si mazakuma, kas pamanija, ka valsts liktenlemeji nebut negrib staigat pastalas, ja tas nav izgatavotas no platina. Laikam jau skaudibas dzits, uzrakstiju so sacerejumu. Neviens negribeja to iespiest, un es samierinajos ar likteni. Bet tad ieveroju, ka musu dievzemite notikumi virzas uzkritosi lidzigi "Evijas" sizetam, un nobijos, ka mana fantastiska iecere drizuma parvertisies parasta vesturiska hronika un galigi zaudes jegu, tadel piekeros iespejai publiceties "Publicetava". Nemiet par labu!

empty